Eiropas politikas un fotoelementu tirgus perspektīvas
Jan 30, 2024
Nākamajās desmitgadēs mēs piedzīvosim šīs paaudzes lielāko industriālo pārveidi. "Pasaules ekonomikas forumā šī gada sākumā ES premjerministrs fon der Leiens pauda stingru apņemšanos attīstīt atjaunojamo enerģiju. Līdz ar Ukrainas un Krievijas kara izraisīto tradicionālo enerģijas cenu kāpumu pēdējā laikā, enerģētikas pārejas un drošības jautājumi ir radījuši problēmas. Tas arī norāda, ka Eiropai būs galvenā loma šajās globālajās pārmaiņās.
Lai līdz 2030. gadam paātrinātu REPowerEU mērķu sasniegšanu attiecībā uz atjaunojamo enerģiju, kas veido 45% no Eiropas kopējās uzstādītās jaudas (aptuveni 1236 GW) un kopā 600 GW jaunu fotoelementu uzstādīto jaudu, šā gada martā ES ierosināja divus politikas projektus. : "Neto Neto nulles rūpniecības likums un Kritisko izejvielu likums tiks īstenoti saskaņā ar Zaļās vienošanās rūpniecības plānu, ko Eiropas Savienība izdeva iepriekš.
Saskaņā ar Net-Zero Industry Act saturu: līdz 2030. gadam ES vienkāršos administratīvās procedūras un attīstīs tehniskos talantus, lai nodrošinātu vairākas "stratēģiskās nulles nulles tehnoloģijas", tostarp fotoelementu. ), vairāk nekā 40% no tās gada uzstādītās jaudas pieprasījuma jānāk no vietējās ražošanas. "Kritisko izejvielu likums" nosaka, ka kritisko izejvielu, kas ir neaizstājamas pārstrādes procesā, īpaši saistībā ar atjaunojamo enerģiju, piemēram, litija un retzemju metālu, piegādes attiecība nedrīkst pārsniegt 65% no vienas trešās valsts.
Paļaujoties uz daudzu likumprojektu atbalstu, "Zaļā jaunā kursa rūpnieciskais plāns" tiek uzskatīts par spēcīgu atbildi uz "Inflācijas samazināšanas likumu", ko pagājušajā gadā pieņēma ASV. Paredzams, ka saskaņā ar "Inflācijas samazināšanas likumu" desmit gadu laikā atjaunojamās enerģijas nozarē investēs 369 miljardus ASV dolāru, tostarp papildu subsīdijas un nodokļu atbrīvojumus fotoelementiem, vēja enerģijai, enerģijas uzglabāšanai un citām jomām. Turpretim ES arī apspriež, kādā virzienā rīkoties. Progress investīciju un subsīdiju paplašināšanas virzienā.
Papildus ES vadītajai politikai daudzas Eiropas valstis nesen ir arī atjauninājušas savus atjaunojamās enerģijas mērķus 2030. gadam. Piemēram, Itālija paziņoja, ka tā paaugstinās fotoelementu uzstādīšanas mērķi no iepriekšējiem 52 GW līdz 79,9 GW, kas ir pieaugums par aptuveni 53 %. , un Spānija palielinās savu fotoelementu uzstādīšanas mērķi no 39 GW līdz 79,9 GW. GW tika ievērojami palielināts līdz 76 GW, kas ir pārsteidzošs pieaugums par 94%. Vācija, kas ilgu laiku ir bijusi Eiropas fotoelementu spēkstacija, jau Ukrainas-Krievijas kara laikā mainīja uzstādīšanas mērķi no 200 GW uz 215 GW.
Kopumā Eiropas valstu politikas attīstība veicinās fotoelementu tirgus gala pieprasījumu. Saskaņā ar InfoLink datiem pieprasījums pēc fotoelementu moduļiem Eiropas tirgū (tostarp Apvienotajā Karalistē) 2023. gadā būs aptuveni 92-114 GW. Lai gan īstermiņā to ietekmēs tādas problēmas kā krājumu pārpalikums un darba trūkums, kas noved pie tīkla savienojuma progresa aizkavēšanās, ilgtermiņā ar labvēlīgu politiku un piegādes ķēdes tehnoloģiju un izmaksu optimizāciju, sagaidāms, ka komponentu pieprasījums Eiropas tirgus sasniegs 141-141% līdz 2027. gadam. 160 GW ar ikgadējo salikto pieauguma tempu (CAGR) aptuveni 7%-8,9%. Tas liecina, ka Eiropas fotoelementu tirgus izaugsmes potenciāls joprojām ir ievērojams.







